Ar krāšņu izstādi un koncertu noslēgusies jau ceturtā nometne “Daugavas stāsti”, kuru īstenoja Ogres biedrība Attīstības un inovāciju mācību centrs un nometnes vadītāja, šobrīd Itālijā dzīvojošā Ilze Atardo. Nometnes norisi  finansiāli atbalstīja  Sabiedrības integrācijas fonds  no Latvijas Republikas Kultūras ministrija piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

No š.g. 31. jūlija līdz 6.augustam 30 bērni vecumā no 7 – 14 gadiem piedalījās ilgi gaidītā un aizraujošā pasākumā, kura laikā pilnveidoja savas latviešu valodas zināšanas, iepazina Sēlijas novadu, apguva jaunas prasmes un iemaņas, mācījās būt patstāvīgi un ieguva jaunus draugus.

Skaistā Dignājas pamatskola vasaras pilnbriedā pielija ar skanīgām bērnu balsīm un soļu dipoņu, ko radīja temperamentīgie dalībnieki no astoņām dažādām Eiropas valstīm – Austrijas (1), Grieķijas ( 2), Horvātijas (2), Itālijas (8), Kipras (1), Latvijas (5) ,  Spānijas (5),  Šveices (2) un Vācijas (4). Daļa no viņiem jau bija tikušies iepriekšējos “Daugavas stāstos” Aizkrauklē un Ogrē vai kādos citos pasākumos mītnes zemēs, bet daudziem šī bija pirmā nometne.

Pirmo mulsumu pārvarēt palīdzēja brauciens autobusā no Rīgas uz Dignāju. Iepazīšanās un atkalredzēšanās prieks virmoja gaisā. Krustpilī  piestājām izlocīt kājas un iepazīt nesen atjaunoto Krustpils pili ar vēsturisko ekspozīcīju, bagātīgo izstādi “Retumu kabineti. Kaislība Eiropā 16.-21.gs.” ar daudzajiem priekšmetiem no visas pasaules, uzklausīt aizraujošo gides stāstījumu par pils vēsturi un spokiem (to esot veseli 3!), kā arī izbaudīt kāpšanu pils tornī un zvana iezvanīšanu par katra iedomāto vēlēšanos.

Dignājas pamatskola mūs sagaidīja ar skaisto ēku, gardām vakariņām un pirmo vakaru kopā iepazīstoties, spēlējot spēles un domājot par  istabu nosaukumiem. Te nu izdomai robežu nav – no Varavīksnes līdz Blondās un ne tik blondās.

Pirmdiena mūs bija nolēmusi saliedēt burtiskā nozīmē – lija gandrīz visu dienu. Tāpēc  bija laiks vārdu spēlēm, tekstila darbnīcās tapa dažādas rokassprādzes, latviešu valodas nodarbībās visi uzzināja kā izskatās un kā sauc daudzus Latvijas kokus, izkustēties aicināja rotaļu un deju darbnīcās. Pēc sadalīšanās komandās un izlozes katra komanda dabūja kādu latvju zīmi – sargātāju – uz šo nedēļu. Ūsiņš, Saule, Auseklis, Austras koks, Zalktis un Ozols – stipri un spēcinoši ornamenti, kas vienoja komandu un rotā arī šī gada “Daugavas stāstu” karogu.

Vakara pasākums – talantu konkurss – bija jārīko pat divās daļās. Pirmajā skanēja mūzika – vijole un vairāki klavierdarbi dažādos izpildījumos, kam dalībnieki bija nopietni gatavojušies. Otrajā daļā – dziesmas, dzeja, meiteņu istabas kopīgi veidots priekšnesums ar mūzikas instrumentiem un deju uz puantēm, puišu istabas improvizācijas teātris. Krāšņi, atraisīti, priecīgi.

Otrdienā beidzot uzvilkām nometnes karogu un varējām doties pārgājienā uz Līvāniem.

Lai nokļūtu galamērķī, cēlāmies pāri pār Daugavu ar vienu no 2 pārceltuvēm, kas vēl darbojas. Līvānos iepazināmies ar stikla pūšanas tradīcijām un darinājumiem, kā arī latviešu senajiem amatiem Latgales amatnieku ekspozīcijā, kur katram bija iespēja paskatīties un atpazīt latvju zīmes arī 94 m garajā jostā.

Atpakaļ ceļā uz pārceltuves pavisam braši skanēja dziesma “Cel mani pār par Daugavu”, kurā sacentās puiši ar meitām.

Pēcpusdienā visi devās dabā un darbojās darbnīcās –  pārbaudīja latviešu valodas nodarbībās apgūtos koku nosaukumus, meklējot tos skolas apkārtnē; gluži kā senie alķīmiķi veidoja mākslas darbus ar koku lapām satītus audumus vārot rūsas ūdenī un gaidot auduma pārvērtības. Citi pa to laiku ar dziesmām un dejām pieskandēja mazo Dignājas estrādīti. Paši izturīgākie sarīkoja futbola maču starp Itālijas un Spānijas komandām.

Vakarā sekoja jautrības pilns pasākums ar spēli Ātrie randiņi, kuras laikā katram dalībniekam vajadzēja īsā laikā sarunāt 12 tikšanās ar pārējiem un pēc tam konkrētos laikos savstarpēji sarunāties par vadītājas norādīto tēmu. Šis pasākums vēl vairāk atraisīja un satuvināja nometnes dalībniekus.

Trešdienā no jauna spoži spīdēja saule un tekstila dabnīcā atkal valdīja ķīmija – šoreiz cianotipijas tehnika – uz auduma maisiņiem tumsā tika uzklāts īpašs vielu savienojums, kas reakcijā ar sauli kļuva tumšs pretstatā vietām, kur tika uzlikta kāda puķīte, akmentiņš, rotājums vai koka lapa. Radošums un iedvesma, lai taptu skaista un oriģināla lieta.

Latviešu valodas nodarbībās kārta puķēm: vispirms katra komanda devās pļavā un savāca pa vienam eksemplāram no katras puķītes , pēc tam ar jauno grāmatu – noteicēju, ar telefonu aplikācijām un darba lapām noskaidroja un pierakstīja visu, kas atrasts. Un guvums ir bagātīgs – pat 21 puķīte.

Kad darbiņš padarīts – var uzdancot, padziedāt, uzspēlēt kādu spēli.

Vakara pasākums – frizūru un tērpu konkurss par dabas tēmu. Individuāli un kolektīvi priekšnesumi, stilīgi un drosmīgi, maigi un izaicinoši. Žūrija katram piešķīra kādu nomināciju. Svaigākā atziņa – “Kas ir lakoniskākā frizūra? – Tā, kurai izmantots visvairāk lakas!”

Ceturtdien ar autobusu devāmies dziļāk Sēlijā. Vispirms uz Raiņa bērnības vietām – Tadenavu, kur iekārtots interaktīvs muzejs par saules tēmu, kas bijusi dzejnieka mīļākā bērnības atmiņa. Atkal darbs komandās vai individuāli – orientēšanās pa muzeja apkārtni ar uzdevumu atrast trūkstošos vārdus, lai beigās sanāktu dzejolis. Muzeja atraktīvajā  ekspozīcijā raisījās dalībnieku spēlēšanās prieks, izmēģinot visas piedāvātās aktivitātes un iepazīstot arī kādu dzejnieka dzīves un daiļrades lappusi. Muzeja gidi īpaši pārsteidza mūsu Jāņa zināšanas par Raiņa trimdas laiku Šveicē, ko izskaidro viņa dzīvesvieta netālu no Lugano, kur dzejnieks uzturējās incognito.

Tālāk ceļš sekoja uz Kaldabruņu. Vecajā skolas ēkā ( interesanti, ka Sēlijā skolas cēluši attālu no ciema, lai bērnu čalas netraucētu pieaugušo dzīvi) iekārtojies Pļavas muzejs un stikla darbnīca. Atkal puķes. dabas iemītnieki un latvju zīmes, šoreiz bildēs un filmā par latviešu gada ritumu. Aptaustījām arī Kaldabruņas Māras jostas kopiju, kuras rakstos pētnieki izskaidro mēness ciklu gada garumā. Un lielo altejas lapu, ar kuru varot atvairīt lietus mākoni. Tikai jāzina pareizās darbības…

Pie stikla meistares katram bija iespēja izgatavot savu sapņu ķērāju – mozaīku. Smalks un pacietību prasošs darbiņš, kam visi nodevās ar lielu entuziasmu.

Tik darbīgam rīta cēlienam patīkams noslēgums – pikniks turpat skolas pagalmā.

Autobuss vēl izvizina pa Sēlijas plašajiem laukiem un atkal esam Dignājā.

Gaidām viesus – šodien pie mums vietējā folkloras kopa “Dignojīši”. Arī mūsu nometnes dalībniece Amanda ir šīs kopas dalībniece un pavisam nopietni gatavojas – pin bizes, velk mugurā tautas tērpu. Skolotājas Aīdas Bikaunieces vadībā iepazīstam sēliskās tradīcijas, šai pusē pierakstītās dziesmas un rotaļas, arī mūsu skolotājas dažbrīd kļūst par vilcējām un locītājām. Katram ir iespēja pamēģināt tautas mūzikas instrumentus – cītaru, kokli, akordeonu, stabules. Visi kārtīgi izdancināti un izkustināti.

Pievakare mierīga – rokdarbi, sarunas, kāds sportiņš… Jo šonakt nakts trase. Jāatpūšas. Gulēšanai vēl augstu esošā saule nepalīdz, meiteņu spēlētā šūpuļdziesma – gan. Kad tikko tā kārtīgi aizmigts, trase sagatavota un skolotājas modina desmit minūtes pirms pusnakts… Viegli nav , bet beigās visas komandas pilnā sastāvā dodas tumsā, vadoties tikai pēc svecītēm, lai pildītu uzdevumus, pārvarētu miegu un vietām arī kādu biedējošu mirkli. Katrā punktā saņemta arī daļa no kodu atslēgas, kas palīdz atrisināt slepeno vēstījumu – Raiņa dzejoli.

Piektdienas rīts aust mierīgs un saulains… esam uz vietas. Jāpabeidz iesāktie darbi… Koku lapu herbārijs, kreklu apgleznošana, dziedāšana, dancošana, spēles.

Pēcpusdienā jautrās stafetes, vakarā – kahoot ar pašu sastādītiem jautājumiem par nometni un šajā nedēļā apgūto. Vēl jāiekārto izstāde un jāatkārto priekšnesumi koncertam, jo rīt gaidām ierodamies vecākus.

Sestdiena – nometnes pēdējā diena. Šķiet, ka Dignājai pietrūks mūsu bērnu čalu… diena solās būt pelēcīga, tādēļ koncertu nolemjam rīkot telpās. Ciemiņiem, kas ieradušies uz noslēgumu rādām darbnīcās apgūto – rokdarbus, herbāriju, dziesmas, dejas, rotaļas. Skan Raiņa dzeja un tautasdziesmas par Daugavu. Katram dalībniekam par piemiņu tiek nometnes kopīgā fotogrāfija, saldumi un nometnes vadītājas uzslavas un atzinības raksts. Kopīga kliņģera ēšana un kārumi…

Karogs nolaists pērkonam ducinot pamalē.. Daugavas stāsti jau ceturto reizi pulcējuši lielus un mazus no pus Eiropas. Emocijas, zināšanas, prieks par kopā būšanu un jauni iespaidi. Paši izturīgākie, spītējot lietum,  vēl izstaigāja Vīgantes parku Staburagā un mēģināja sasaukt sauli ar buramdziesmu “Spīguļo, saulīt!”

Gandarījumu par padarīto liek just arī vecāku atsauksmes par bērnu sajūsmu un iegūtajām zināšanām, pateicības vārdi un vēlme piedalīties arī nākamajos “Daugavas stāstos.”

Sakām lielu paldies sadarbības partneriem:  ALISI – Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrībai (Milānas latviešu skola, Boloņas latviešu skola) un mūsu nometnes vadītājai Ilzei Atardo,kā arī skolotājām Līgai Vējiņai un Intai Purmalei, Latviešu draugu kopa Atēnās (Skola diasporas bērniem “Jautrais apelsīns”) un skolotājai Elīnai Smirnovai, Spānijas biedrībai “LeLat” (Levantes reģiona latviešu bērnu skoliņa “Ābelīte” un skolotājai Ievai Pekšai Kontrerasai, Latviešu kultūras biedrība “Saime” Štutgartē Vācijā. Esam ļoti priecīgi sadarboties ar lielisko skolotāju Ivetu Ieviņu no Jaunjelgavas un Dignājas folkloras kopas vadītāju Aīdu Bikaunieci. Prieks arī par brīvprātīgajiem, kas no sirds palīdzēja un bija kopā ar mums!

Dalībnieku piesaistē sadarbojāmies ar Ogres novada Izglītības pārvaldi un Dignājas pamatskolu.

Projektu īstenoja Attīstības un inovāciju mācību centrs. Plašāka informācija par nometnes norisi pieejama: https://daugavasstasti.wordpress.com