Iegūsti tehnoloģiju zināšanas Latvijas nākotnei!

• Kodolenerģijas attīstības iespējas Latvijā, Līga Kurevska, Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre

Prezentācijā ir sniegts ieskats enerģētikas skaitliskajos rādītājos, meklēta atbilde uz jautājumu, vai šobrīd piedzīvojam kodolenerģijas renesansi un kad Baltijā būs pirmais reaktors.

Tiek prognozēts ka nākotnē enerģiju tērēsim mazāk, bet elektrību tērēsim vairāk. Eiropas eletroenerģijas ražošanas tendences pēdējos divdesmit gados Eiropā rāda pieaugumu atjaunīgajiem resursiem (vējš par 17%, saule par 9%) un samazinājumu kodolenerģijai (par 10%). Tomēr bez kodolenerģijas attīstības globālā līmenī nevaram sasniegt kopējos klimata mērķus. Kodolenerģija ir zemu emisiju, enerģija, tā ir bāzes enerģija ar ārkārtīgi lielu potenciālu. Ieviest kodoleneģiju ir garš process, tāpēc laicīgi nepieciešama diskusija un izpēte. Šobrīd attīstās mazo modulāro reaktoru tehnoloģijas (SMR) (ar ūdeni dzesēti reaktori, kas jau ir pārbaudīta tehnoloģija, ar nātriju un sāli dzesēti reaktori, kam ir potenciāls enerģijas uzkrāšanai, un ar gāzi dzesēti reaktori, kur augsto temperatūru ir iespējams izmantot rūpniecībā). Visas Baltijas valstis šobrīd izvērtē SMR lomu savā elektroenerģijas struktūrā. Latvijā ir izstrādāts sākotnējais izvērtējums par kodolenerģijas potenciālu, ir priekšlikums veidot kodolenerģijas programmu/regulējuma attīstību, tā izstrāde atkarīga no Saeimas lēmuma. Nesteidzīgi, bet nekavējoties – tāds ir ieteikums ceļā uz kodolenerģiju. Jo jāizvērtē ietekme uz energosistēmas darbību, ietekmi uz enerģijas cenām un tautsaimniecību un ietekmi uz vidi un sabiedrību.

• Igaunijas kodolenerģijas apsvērumi un darba grupas visaptverošais ziņojums, Rēlika Runnela, Igaunijas Klimata ministrija

Igaunijas Kodolenerģijas darba grupas koordinatore Rēlika Runnela konferencē pastāstīja par kodolspēkstacijas būvniecības sagatavošanās darbiem Igaunijā atbilstoši Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadlīnijām. Igaunijas Klimata ministrija 2023. gadā publicēja ziņojumu “Kodolenerģijas ieviešanas iespējas Igaunijā”, uz kuru balstoties Igaunijas parlaments pieņems lēmumu par kodolenerģijas nākotni Igaunijā. Pēc tam plānots turpināt izstrādāt Igaunijas nacionālo ietvaru kodolenerģijas attīstībai un būtiski ir nodrošināt informācijas un materiālu pieejamību, kā arī caurskatāmību.

• Kurš būs Baltijas energobalansētājs? Andris Kulbergs, Saeima

Ieskats pagātnē. Baltijas elektrotīkls ir veidots kā vienota sistēma kā daļa no Padomju Savienības tīkla, Baltijai ar Krieviju ir 9 savienojumi, bet Baltijas valstis tiks atslēgtas līdz 2025. gadam. Baltijas valstis kādreiz tika sinhronizētas un balansētas, un katrai valstij bija sava funkcija. Pēc 2030. gada, lai nodrošinātu klimata neitralitāti, Igaunijai jāatsakās no degslānekļa izmantošanas, bet Lietuvā nav vairs atomstacijas, kā bija Padomju Savienības laikā. Paliek Latvija ar hidroelektrostacijām. Pieteiktās vēja un saules ģenerējošās jaudas Baltijā ir aptuveni 25 000 MW, bet ziemā maksimālā slodze ir 4000-4800MW. Baltijas AER projektu scenārija simulācija 2030. gada jūlijam parāda, ka gadījumā, ja visas šīs jaudas strādātu, būtu dienas gan ar iztrūkumu, gan ar pārpalikumu, kas maksimālā apmērā būtu 11 000MW. Bet Baltijā eksporta kapacitāte ir tikai 2900 MW. Kur likt atlikušos 8100 MW? Un otrādi, ko darīt, ja nespīdēs saule un nebūs vēja. Tāpēc svarīgi saprast, kurš balansēs elektrotīklu. Dānijai, kas ir slavena ar vēja enerģiju, ir savienojumi ar Skandināviju, Vāciju un Norvēģija aizpilda iztrūkstošo ar pārpalikušo HES ģenerēto enerģiju jaudu. Kas būs balansējošās jaudas un bāzes Baltijā? Pagaidām balansējošais partneris Baltijā ir Latvija ar HES unTEC. Kas būs Baltijas energobalansētājs pēc 2030. gada, kad gāzi vairs nevarēs izmantot? Starpsavienojumi ir problēma. Ir jābūt bāzes jaudām. Enerģijas ražošanas jaudu izmaksās ir jāņem vērā dzīves cikls, nevis tikai kapitālās izmaksas (EUR/kw), papildus jāparāda cena par ieguldījumu AST tīklu kapacitātes izbūvē. Jo vairāk AER, jo lielāka cenu svārstība, kas nepatīk investoriem. ES zaļais kurss šobrīd ir bez atbilstoša plāna. Latvijai ir jāizstrādā ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju 2050. gadam. Jānosaka ambiciozas patēriņa prognozes +30 %. Valstiski investēt bāzes ģenerācijas jaudā – SMR. Jāvienojas par vienotu Baltijas enerģijas vīziju. Latvijai jāizmanto sava unikālā energotīkla infrastruktūra un zaļā enerģija. Neeksportēt brīvo zaļo enerģiju, bet nodrošināt, ka tā tiek izmantota Latvijā.

• Kodolenerģijas izmantošanas iespējas siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas režīmā, Oļegs Linkevičs, Rīgas Tehniskā universitāte

Vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde koģenerācijas elektrostacijā ir lietderīgāka par dalīto ražošanu katlumājā (siltums) un kondensācijas stacijā (elektrība), kurināmā ietaupījums līdz pat 44%. Kā piemēru var minēt, kad siltumenerģijas piegāde lielām pilsētām tiek nodrošināta no atomelektrostacijām. Šobrīd siltumenerģiju no AES piegādā Krievijā, Bulgārijā, Ungārijā, Slovākijā, Ukrainā un Šveicē. Piegādātā siltuma jauda svārstās diapazonā no 20 līdz 240 MW. Mazie modulārie kodolreaktori ir labi piemēroti koģenerācijas režīmām. Vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde (koģenerācija) varētu ievērojami uzlabot AES projekta ekonomisko lietderīgumu. Siltumagādes koģenerācijas stacijas būtu vērts būvēt lielās pilsētās, kur ir liels siltumenerģijas pieprasījums, un Latvijā tā ir Rīga, pēc 2040. gada varētu izskatīt iespēju Rīgas siltumenerģijas apgādi nodrošināt no AES. Atomelektrostacija ar 300 MW siltuma un 600 MW elektrisku jaudu var saražot ap 1,8 TWh siltumenerģijas un 4 TWh elektroenerģijas. Šajā gadījumā pie siltumenerģijas cenas 50 EUR/MWh, elektroenerģijas ražošanas cena varētu samazināties no 81,33 EUR/MWh līdz 60,82 EUR/MWh.

• Kodolenerģija Latvijā reģiona un pasaules kontekstā, Agris Auce, Latvijas Universitāte

Savukārt Latvijas Universitātes kodolu dalīšanās projektu koordinators Agris Auce konferencē kodolīgi deva kopsavilkumu par Eiropas valstīs esošajām kodolstacijām, to lietojumiem un nākotnes plāniem, un, ņemot vērā, ka Latvijai šobrīd nav plāna par kodolenerģijas attīstībā, prezentāciju noslēdza, uzdodot jautājumu, kurš kļūdās – Latvija vai citas valstis.

• Piegādes drošība un rūpniecības konkurētspēja ar SMR, Kalevs Kallemets, Fermi Energia (Igaunija)

Fermi Energia izpilddirektors Kalevs Kallemets norādīja, ka kodolenerģija nodrošina ilgtermiņa noteiktību cenām, kas ir nepieciešams investoriem un industrijai. Plānots, ka Igaunija pēc sagatavošanās darbiem kodolreaktora būvniecību sāks 2031. gadā. Sadarbība kodolenerģijas attīstītībā starp valstīm ir ierasta prakse un arī Baltijas valstīm tā ir nepieciešama.

• Jauna pieeja kodolenerģijas tiesiskajam ietvaram un regulējumam, Saimons Stetfords,  Kāstltauna (Apvienotā Karaliste)

Kāstltaunas (Apvienotā Karaliste) tiesību direktors Saimons Stetfords, kurš ir darbojies kodolenerģijā vairāk kā 12 gadus, un savā praksē ir koncentrējies uz enerģētikas un vides tiesībām, prezentējot jaunu pieeju kodolenerģijas tiesiskajam ietvaram un regulējumam, norādīja, ka būs jāpārskata un jāatjaunina esošā likumdošana, bet vispirms vajadzēs iepriekšēju apstiprinājumu no valdības. Jāvienkāršo licencēšanas process, nepieciešams novērst SMR dubulto licencēšanu. OSGE plāno līdz 80 kodolspēkstacijām, ar 30 iespējamām vietām, no kurām 7 vietās notiek detalizēta izpēte. Viņš norādīja, ka Polijā kodolenerģiju atbalsta 60% iedzīvotāju, kas ir augsts rādītājs, jo pat ja uzdotu vienkāršu jautājumu: “vai naktī ir tumšs”, visticamāk ar “jā” atbildētu 70-80%. Viņš norādīja, ka par kodolreaktoru dizainu ir jāatbild inženieriem nevis grāmatvežiem.

• BWRX-300 izvietošanas progress Polijā, Vaclavs Gudovskis, Karaliskais Tehnoloģiju institūts (Zviedrija).

Uzsvēra nepieciešamību sagatavot kodolenerģijas speciālistus, un norādīja, ka puse Fermi Energia kodolenerģijas speciālistu ir sagatavoti Zviedrijas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā. Viņš norādīja, ka valdībām nav jābūvē kodolreaktori, tāpat kā tām nav jābūvē auto, valdībām ir jānodrošina likumdošana un kontrole, lai kodolreaktorus varētu būvēt uzņēmēji ar privātu investoru līdzekļiem. Viņš stāstīja par OSGE (ORLEN Synthos Green Energy) plāniem veidot savu kodolreaktoru floti, jo paredz, ka enerģijas deficīts Eiropā un Polijā palielināsies, jo no laika apstākļiem atkarīgi enerģijas avoti nespēs nodrošināt nepieciešamās vajadzības. Viņš norādīja, ka modulārie kodolreaktori nav jauna, nepārbaudīta tehnoloģija. Modulārie kodolreaktori ir viedoti, balstoties uz veco reaktoru pieredzi, tāpat kā jaunākais iPhone ir būvēts uz balstoties uz daudzu iepriekšējo versiju pieredzi. Viņš norādīja, ka Eiropā ir jānomaina ap 50 ogļu spēkstacijām ar kopējo jaudu 20GW, kas jāveic ne tikai klimata neitralitātes mērķu, bet arī tāpēc, ka šīs stacijas ir jārekonstruē to vecuma dēļ. Tā kā Polijā daudzas esošās spēkstacijas izmanto arī apkurei, ir noderīgi tās aizstāt ar kodolreaktoriem, lai turpinātu izmantot to siltumu, un tas arī būtiski samazina stacijas būves izmaksas, jo var izmantot esošo infrastruktūru.

• Kodolenerģijas ietekme uz nākotnes elektrības tirgus cenām, Antans Sauhats, Kārlis Baltputnis, Rīgas Tehniskā universitāte

Rīgas Tehniskās universitātes profesors Antans Sauhats un vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm ir problēma, ka enerģētikas attīstības mērķi ir pretrunīgi, tie vienlaicīgi pieprasa ilgtspēju un ietekmes mazināšanu uz klimatu, efektīvu enerģijas ražošanu un pieejamību patērētājiem, drošu un pastāvīgu energoapgādi, kā arī enerģētisko neatkarību, kas jo īpaši nozīmīga Baltijas valstīm. Problēmas ir arī atkarība no citu tirgus dalībnieku lēmumiem, energosistēmas sarežģītība, nepieciešamība slēgt bāzes jaudas, kā arī lēmumi ir jāpieņem lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr ir iespējams izbūvēt sabalansētu Baltijas energosistēmu, kurā ir arī loma kodolenerģijai. Nākotnē būtiski ir skatīties uz integrētu tīklu sistēmu, kas izmanto kodolenerģētikas pienesumu vairāk kā tikai elektroapgādei.

• Kodolenerģijas loma Francijas politikas īstenošanā, lai sasniegtu klimatneitralitāti 2050, Nikolass Deviktors, Francijas vēstniecība.

Nikolass norādīja, ka kodolenerģija ir neatņemama daļa no Francijas enerģijas “portfeļa”. Klimata neitralitātes sasniegšanai nepieciešams izmantot visus līdzekļus, tajā skaitā kodolenerģija ir nepieciešama stabilitātei un enerģētiskajai neatkarībai, jo tā ir uzticama un vadāma. Francija paredz pagarināt esošo spēkstaciju darbības laiku pāri 50 gadiem un līdz 2050. gadam paredz papildus uzbūvēt jaunas kodolspēkstacijas, gan ar EPR2, gan SMR reaktoriem un kopējo jaudu līdz 25GWe. Viņš norādīja, ka Francijas kodolenerģijas industrija nodrošina pilnu tehnoloģisko ciklu, sākot ar kodoldegvielas ieguvi, reaktoru darbināšanu un lietotās kodoldegvielas apstrādi un glabāšanu.

• Apdrošināšana kodolenerģijas inovācijām, Zemfira Nota, Northcourt (Apvienotā Karaliste).

Zemfira sāka ar jautājumu, vai apdrošināšana ir garlaicīga? Viņa īsi pastāstīja par Northcourt, kas specializējas industriālo procesu apdrošināšana, kam ir divas daļas — obligātā ar likumdošanu pieprasīta apdrošināšana, kā arī brīvprātīga apdrošināšana. Tā kā industriālie objekti ir lieli, šajā jomā darbojas apdrošinātāju apvienības, kurās apvienojas gan valstis, gan savienību biedri. Viņa norādīja, ka valstis ir OECD/NEA (OECD Nuclear Energy Agency) vai IAEA (International Atomic Energy Agency, kuras biedrs ir arī Latvija) biedri, kas mūsdienās sadarbojas, lai harmonizētu prasības. Viņa norādīja, ka apdrošinot tehnoloģijas, tās novērtē neatkarīgi eksperti, tādējādi uzlabojot tehnoloģiju drošību.