2024. gada 15. maijā notika trešā starptautiskā konference “Kodolenerģija Latvijai”. Konferences mērķis bija veicināt Latvijas sabiedrības izpratni par kodolenerģijas lomu Latvijas klimata mērķu sasniegšanā un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā.
Konferenci atklājot, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis uzsvēra, ka lielais izaicinājums ir profesionāļi, zinoši cilvēki kodolenerģijā, kas nākotnē varētu strādāt kodolspēkstacijā un to uzraudzīt. Šim attīstības virzienam jāsākas jau šodien, jo mēs nevarēsim momentā atrast speciālistus. Jau tagad jāpieņem lēmumi par cilvēkiem, kas nākotnē varētu strādāt kodolenerģijas jomā. Ministrs arī norādīja, ka ir būtiski skaidrot sabiedrībai kodolenerģijas potenciālu, gūt skaidru atbildi par drošību un nākotnes enerģijas cenām un izmaksām. Ministrs rezumēja, ka sasteigt nevajag, bet, ja mēs gribam par kodolenerģiju domāt ilgtermiņā, tad jau tagad ir jāpieņem lēmumi.
Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, habilitētais fizikas doktors Andris Šternbergs atklāšanas runā atgādināja, ka kodolenerģija ir atzīta par zaļo enerģiju Apvienoto Nāciju Organizācijas klimata pārmaiņu konferencē COP28, kā arī vērsa uzmanību uz kodolenerģijas neatkarību no laika apstākļiem. Kā norādīja akadēmiķis, kodolereaktors strādās ne tikai saulainā vai vējainā dienā, tas strādās jebkurā laikā, jebkurā vietā, jebkurā sezonā un stundā, tāpēc kodolreaktors ir būtisks energojaudas stabilizators.
Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska akcentēja, ka bez kodolenerģijas attīstības globālā līmenī nevaram sasniegt klimata mērķus. Kodolenerģija ir zemu emisiju enerģija, un kā bāzes enerģija tā ir ar ārkārtīgi lielu potenciālu. Ieviest kodolenerģiju ir garš process, tāpēc laicīgi nepieciešama diskusija un izpēte. Latvijā ir izstrādāts sākotnējais izvērtējums par kodolenerģijas potenciālu, ministrijas priekšlikums ir veidot kodolenerģijas programmu/regulējuma attīstību, bet tā izstrāde ir atkarīga no LR Saeimas lēmuma.
LR Saeimas deputāts Andris Kulbergs norādīja, ka Latvijai ir jāizstrādā ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju 2050. gadam un jānosaka ambiciozas elektroenerģijas patēriņa prognozes nākotnei, vērtējot, ka 2050. gadā pieprasījums varētu pieaugt par 30%. Latvijai ir jāizmanto sava unikālā energotīkla infrastruktūra un esošā zaļā enerģija, kā arī jākoncentrējas uz to, ka brīvo zaļo enerģiju nevis eksportē, bet tā tiek izmantota Latvijā, piemēram, datu centru jaudas nodrošināšanai. Baltijas valstīm ir jāvienojas par kopēju Baltijas enerģētikas attīstības vīziju. Savukārt Latvijai būtu nepieciešams valstiski investēt bāzes ģenerācijas jaudā, piemēram, izmantojot mazos modulāros reaktorus (SMR).
Rīgas Tehniskā universitātes profesors Oļegs Linkevičs konferences dalībniekus iepazīstināja ar kodolenerģijas izmantošanas iespējām siltumenerģijas ražošanai koģenerācijas režīmā. Vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde koģenerācijas elektrostacijā ir efektīvāka par dalīto ražošanu katlumājā (siltums) un kondensācijas stacijā (elektrība), kurināmā ietaupījums var sasniegt pat 44%. Kā piemēru var minēt, kad siltumenerģijas piegāde lielām pilsētām tiek nodrošināta no atomelektrostacijām. Šobrīd siltumenerģiju no AES piegādā Krievijā, Bulgārijā, Ungārijā, Slovākijā, Ukrainā un Šveicē. Piegādātā siltuma jauda svārstās diapazonā no 20 līdz 240 MW. Mazie modulārie kodolreaktori ir labi piemēroti koģenerācijas režīmam. Vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde (koģenerācija) varētu ievērojami uzlabot AES projekta ekonomisko lietderīgumu. Siltumapgādes koģenerācijas stacijas būtu vērts būvēt lielās pilsētās, kur ir liels siltumenerģijas pieprasījums, un Latvijā tā ir Rīga. Pēc 2040. gada varētu izskatīt iespēju Rīgas siltumenerģijas apgādi nodrošināt no AES. Atomelektrostacija ar 300 MW siltuma un 600 MW elektrisku jaudu var saražot ap 1,8 TWh siltumenerģijas un 4 TWh elektroenerģijas. Šajā gadījumā pie siltumenerģijas cenas 50 EUR/MWh, elektroenerģijas ražošanas cena varētu samazināties no 81,33 EUR/MWh līdz 60,82 EUR/MWh.
Rīgas Tehniskās universitātes profesors Antans Sauhats un vadošais pētnieks Kārlis Baltputnis vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas Savienības dalībvalstu enerģētikas attīstības mērķi ir pretrunīgi: tie vienlaicīgi pieprasa ilgtspēju un ietekmes mazināšanu uz klimatu, efektīvu enerģijas ražošanu un pieejamību patērētājiem, drošu un pastāvīgu energoapgādi, kā arī enerģētisko neatkarību, kas jo īpaši nozīmīga ir Baltijas valstīm. Lēmumu pieņemšanā grūtības sagādā atkarība no citu tirgus dalībnieku lēmumiem, energosistēmas sarežģītība, nepieciešamība slēgt fosilā kurināmā bāzes jaudas, kā arī tas, ka lēmumi ir jāpieņem lielas nenoteiktības apstākļos. Tomēr ir iespējams izbūvēt sabalansētu Baltijas energosistēmu, kurā ir loma arī kodolenerģijai. Nākotnē būtiski ir skatīties uz integrētu tīklu sistēmu, kas izmanto kodolenerģētikas pienesumu vairāk kā tikai elektroapgādei.
Savukārt Latvijas Universitātes kodolu dalīšanās projektu koordinators Agris Auce konferencē deva kodolīgu kopsavilkumu par Eiropas valstīs esošajām kodolstacijām, to lietojumiem un nākotnes plāniem, un, ņemot vērā, ka Latvijai šobrīd nav plāna par kodolenerģijas attīstībā, prezentāciju noslēdza, uzdodot jautājumu: kurš kļūdās — Latvija vai citas valstis?
Konferencē ar pieredzi dalījās arī ārvalstu eksperti. Igaunijas Kodolenerģijas darba grupas koordinatore Rēlika Runnela konferencē pastāstīja par kodolspēkstacijas būvniecības plāniem Igaunijā un 2023. gadā publicēto ziņojumu “Kodolenerģijas ieviešanas iespējas Igaunijā”, uz kuru balstoties Igaunijas parlaments pieņems lēmumu par kodolenerģijas nākotni Igaunijā. Fermi Energia izpilddirektors Kalevs Kallemets norādīja, ka kodolenerģija nodrošina ilgtermiņa noteiktību cenām, kas ir nepieciešams investoriem un industrijai. Kāstltaunas (Apvienotā Karaliste) tiesību direktors Saimons Stetfords, kurš savā praksē ir koncentrējies uz enerģētikas un vides tiesībām, prezentēja jaunu pieeju kodolenerģijas tiesiskajam ietvaram un regulējumam, uzsverot, ka valstīm ir savstarpēji jāsadarbojas, piemēram, lai vienā Eiropas Savienības valstī licencētu tehnoloģiju bez papildu administratīvā sloga varētu ieviest arī citā valstī. Karaliskā Tehnoloģiju institūta (Zviedrija) profesors Vaclavs Gudovskis konferencē iepazīstināja ar mazo modulāro reaktoru BWRX-300 izvietošanas progresu Polijā. Kodolenerģijas padomnieks Francijas vēstniecībās Lielbritānijā, Somijā un Baltijas valstīs Nikolass Deviktors iepazīstināja ar Francijas enerģijas un klimata stratēģiju un uzsvēra, ka bez kodolenerģijas ir risks nesasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam. Northcourt direktore Zemfira Nota (Apvienotā Karaliste), kura strādā kodoltehnoloģiju apdrošināšanā, stāstīja par inovācijām kodoltehnoloģiju apdrošināšanā, piemēram, kā kopīgu risku apdrošinot vairākas viena veida spēkstacijas. Viņa uzsvēra, ka, lai sabiedrībai, lemjot par kodolenerģijas ieviešanu, nebūtu jāuztraucas par riskiem un drošību, kodolspēkstaciju būvniecībai un ekspluatācijai ir jāatbilst augstākajiem standartiem un jānodrošina visu risku samazināšana līdz minimumam.
Konferences laikā tās dalībnieki tika aicināti nobalsot par manabalss.lv iniciatīvu “Kodolenerģija Latvijai”: https://manabalss.lv/i/3097
Konferences ieraksts ir pieejams: https://nuclear.lv/.
Konference norisinājās ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem projekta “Tehnoloģiju zināšanas Latvijas nākotnei” ietvaros (līguma numurs: 2024.LV/NVOF/MIC/033/33). Konferenci organizēja un par saturu atbild nevalstiskā organizācija “Attīstības un inovāciju mācību centrs”. Konferenci atbalstīja Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Zinātņu akadēmija, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, SIA “Fazer Latvija”, bezpeļņas organizācija “Generation Atomic”, starptautiskā organizācija “World Nuclear Association”, starptautiskā kustība “Stand Up for Nuclear”, Fermi Energia un SIA “Odo”.
