2023. gada 24. maijā norisinājās otrā starptautiskā konference “Kodolenerģija Latvijai”.
Konferenci atklāja Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska. Pezentācijā valsts sekretāre iepazīstināja ar Eiropas Savienības enerģijas struktūras attīstību laikā un prognozēto pasaules vajadzību pēc kodolreaktoru jaudām līdz 2050. gadam, kā arī informēja par to, ka Latvijas un Igaunijas par enerģētiku atbildīgās ministrijas līdz 2023. gada beigām izstrādā redzējumu par kodolenerģijas lomu energosistēmā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā, fiziķis Andris Šternbergs konferences iesākumā sniedza zinātnieka skatījumu par pasaules klimata mērķiem, uzsverot Saules kā galvenā zemeslodes enerģijas primārā avota nozīmi un iezīmējot kodolenerģijas vietu Latvijas kopējā enerģētikas bilancē.
Fermi Energia (Igaunija) izpilddirektors Kalevs Kallemets stāstīja par Igaunijas pieredzi kodolenerģijas attīstībā un iepazīstināja ar elektrības ražošanas un tirdzniecības reģionāliem datiem. Kalevs Kallemets demonstrēja vēja un Saules enerģijas nepietiekamās piegādes periodus ar līdz pat 24 dienu garumam, kā arī parādīja vidējās fiksētās nākotnes kontraktu cenas šiem enerģijas veidiem, kas ir par 20-40% lielākas nekā plānotās Fermi Energia kodolenerģijas cenas. Savā prezentācijā viņš salīdzināja apkures (siltuma) tarifus Baltijā ar kodolreaktora BWRX300 siltuma enerģijas plānoto cenu, kas ir 3-4 reizes zemāka.
AS “Latvenergo” izpētes un attīstības daļas vadītājs Oļegs Linkevičs informēja par Latvijas un Baltijas elektrības sistēmas modelēšanu, lai izvērtētu pieaugošo vēja un Saules elektrības ietekmi uz tīklu. Demonstrēja tīkla nespēju uzņemt plānotās Saules un vēja jaudas un nepieciešamību pēc H2 ražošanas un eksporta no pāri paliekošās elektrības. Parādīja vajadzību pēc bāzes jaudas nodrošinājuma, ko varētu pildīt kodolenerģija. Parādīja H2 ražošanas iespējamo ietekmi uz AES vidējās noslodzes palielināšanu.
Ziona Laitsa, klimata aktīviste no Apvienotās karalistes stāstīja par savu ceļu klimata aktīvismā līdz kodolenerģijas atbalstam, kā šī brīža labākajai un tīrākajai enerģijas alternatīvai klimata izmaiņu ierobežošanai. Runāja par cilvēku enerģijas un risku uztveri un savu darbu uztveres mainīšanā, lai veicinātu objektīvu skatu uz dažādiem enerģijas avotiem.
Teollisuuden Voima (Somija) eksperts enerģētikas un klimata politikā Juha Poikola informēja par elektrības patēriņu un ražošanu Somijā. Parādīja, ka iedzīvotāju atbalsts kodolenerģijai pastāvīgi pieaug un šobrīd to atbalsta 68% iedzīvotāju, bet pret ir tikai 6%. Prezentēja Olkiluoto kodolreaktoru būvi, darbību un pieredzi.
RB Rail AS valdes priekšsēdētāja vietnieks Anrī Leimanis uzsvēra stabilas elektroapgādes nozīmi un to, ka Rail Baltic sistēma būs viens no lielākajiem elektrības patērētājiem Baltijā ar prognozēto patēriņu apmēram 3% no visa reģiona elektrības patēriņa.
Kodolzinātnes un tehnoloģiju pētnieks un Fermi Energia (Igaunija) pārstāvis Marti Jelcovs informēja par Fermi Energia plānotā GE Hitachi BWRX300 kodolreaktoram vajadzīgo personālu trīs līmeņos – kodolreaktora operatoram, uzraugošajām organizācijām un tehniskajām atbalsta organizācijām. Iepazīstināja ar laika grafikiem šāda personāla apmācībai un sagatavošanai, kā arī norādīja uz sadarbības nepieciešamību ar IAEA (starptautisko atomenerģijas aģentūru).
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andris Kulbergs informēja par Saeimas uzsākto iniciatīvo, izstrādājot Latvijas ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju un nesen notikušo Saeimas enerģētikas forumu. Kā svarīgākās foruma atziņas viņš norādīja: enerģētika ir tautsaimniecības mugurkauls, bet Latvijā trūkst enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas; ieviešot visus plānotos saules un vēja enerģijas avotus, labvēlīgā laikā būs elektrības pārprodukcija, bet iespējamība to eksportēt būs niecīga, jo līdzīgi būs visā reģionā; netiek pietiekami risināts jautājums par to, kas notiks nelabvēlīgos laika apstākļos; kodolenerģija nodrošina elektrības pieejamību un cenu stabilitāti neatkarīgi no laika apstākļiem.
Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis iezīmēja galvenos kodolenerģētikas nozarei nepieciešamos normatīvos aktus Latvijā. Informēja, ka Latvijā vēl nav sākta sistemātiska plānošana, lai apzinātu visus vajadzīgos normatīvos aktus un veidu kā tos sagatavot.
Latvijas Universitātes kodolu dalīšanās projektu koordinators Agris Auce uzsvēra siltuma enerģijas nozīmi CO2 emisijās un rūpnieciskā ražošanā. Parādīja galvenos tehnoloģiskos izrāvienus Mazo Modulāro Reaktoru (MMR) reaktoru tehnoloģijās, kas ļauj plānot, ka tie būs būtiski rūpniecības uzņēmumu un pilsētu nākotnes apgādē ar siltuma enerģiju. Īsi uzskaitīja vistālāk attīstītos MMR un iepazīstināja konferences dalībniekus, kā tie varētu atbilst Latvijas iedzīvotāju un rūpniecības enerģijas vajadzībām, veidojot nākotnes rūpnieciskās ražošanas un siltumnīcu zonas Latvijā. Prezentācijas noslēgumā norādīja uz galvenajiem riskiem kodolenerģijai Latvijā.
Konferenci atbalstīja: AS “Latvenergo”, “Fermi Energia” OÜ, AS “Sadales tīkls”, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija, , Latvijas Zinātņu akadēmija, bezpeļņas organizācija “Generation Atomic”, starptautiskā organizācija “World Nuclear Association”, starptautiskā kustība “Stand Up for Nuclear”, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, SIA “Odo”. Konferenci organizēja biedrība “Attīstības un inovāciju mācību centrs”.
Konferences prezentācijas un video ieraksts būs pieejams vietnē: https://nuclear.lv/
Papildu informācija:
Ieva Vītoliņa, konferences koordinatore
biedrība “Attīstības un inovāciju mācību centrs”
E-pasts: ieva.vitolina@gmail.com
Tālr.: +371 29215073
